ieteikt draugiem

Grigorijs Semjonovs: “Tā vietā, lai iegūtu imunitāti, dzīvojam dabiskās atlases režīmā”

 

Augšdaugavas novada pašvaldības centrālās administrācijas informatīvās kampaņas ietvaros Daugavpils Reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs atbild uz jautājumu – kādēļ ir svarīgi vakcinēties pret Covid-19.

Kā apturēt Covid pandēmiju?

“Lai cik attīstīta būtu ārstniecības iestāde, vienīgais, kā var palīdzēt saslimušajam ar Covid-19, ir uzturēt cilvēku un mēģināt stiprināt viņa imunitāti. Bet ir jāsaprot, ka nonākšana slimnīcā ar šo diagnozi lielākajā daļā gadījumu beidzas ar negatīvām sekām, ko iespaido arī hroniskās slimības. Kamēr netiks izstrādāta precīza medikamentoza ārstēšana no vīrusa, vienīgā iespēja, kā sevi var pasargāt, ir vakcinācija. Par ārstēšanos ar medikamentiem varēsim runāt tikai pēc pilna vīrusa mutācijas cikla, kas aizņem ap trim gadiem vai vairāk,” skaidro slimnīcas vadītājs. Diemžēl cilvēki nenovērtē to, cik zems ir risks dabūt blaknes no vakcinācijas, salīdzinājumā ar to, cik bieži iedzīvotāji saskaras ar smagām sekām, nevakcinējoties un saslimstot.

Slimot nav nekas patīkams

Pirmais, ko jūt cilvēks, kas saslimst ar Covid–19 un nokļūst slimnīcā, ir paniskas bailes. Cilvēkiem ir bail, jo nav, ar ko elpot, rodas sajūta, ka tuvojas nosmakšana. Lielākā daļa pacientu, kas nokļūst šādā situācijā, sāk prasīt viņus novakcinēt – ”lūdzu, glābiet mani!”. Taču akūtajā stāvoklī vakcinēt cilvēku jau nav iespējams. G. Semjonovs atzīst, ka ir grūti skatīties uz saslimušajiem, kā viņi cīnās ar slimības gaitu, nevar paelpot. Principā cilvēks paliek ar vīrusu viens pret viens, jo, kā jau tika minēts, vienīgais, ko mediķi var darīt cīņā ar šo vīrusu, ir uzturēt cilvēku pie dzīvības. Diemžēl daudzi padodas gan emocionāli, gan fiziski un aiziet aizsaulē, tādēļ arī mirušo statistika ir tik biedējoša. “Ne velti mēs plaši stāstījām un piedāvājām cilvēkiem brīvprātīgi iesaistīties Covid nodaļu darbā. Vienreiz apskatīties, kas tur notiek, kā cilvēki cieš, ka viņi nevar elpot bez ārējās palīdzības, būtu pilnīgi pietiekami, lai saprastu visu situācijas nopietnību.”

Situācija ar personāla vakcināciju slimnīcā

Ziņas medijos, ka Daugavpils Reģionālajā slimnīcā ārsti negrib vakcinēties vai nevakcinējas, nav visai precīzas. Galvenā problēma ar cilvēkresursiem bija saistīta tieši ar vidējo un jaunāko medicīnas personālu, nevis ārstiem, kuri 98% apmērā novakcinējās vēl vasaras periodā. “Novērojot notiekošās tendences, redzējām, ka ārstu pieejamībā problēmu nav un nebūs,” rezumē G. Semjonovs. Tikai divi ārsti no 230 palika ārpus darba procesa. Lielākā daļa no pārējiem darbiniekiem izlēma par labu vakcinācijai pēdējā brīdī, tādēļ ārpus darba procesa no visa slimnīcas kolektīva atrodas tikai 23 personas. Arī šo problēmu izdevās atrisināt, daļēji piesaistot personālu no pilsētas poliklīnikas. Patlaban slimnīca strādā pilnā režīmā un nodrošina pilnu pakalpojumu klāstu. Minētās resursu pārdales dēļ nedaudz ierobežota tikai poliklīnikas darbība, taču ambulatoro un akūto ārstēšanu tā nodrošina pilnā apmērā.

Bailes no atbildības

Pēc G. Semjonova teiktā, ir dzirdēti gadījumi, ka ārsts “pa kluso” cenšas atrunāt no vakcinācijas vai izsaka bažas par vakcīnas efektivitāti. Šādi mediķi vienkārši aizmirst par savu atbildību, baidoties, ka pacients vai viņa radinieki varētu pārmest gadījumā, ja kādu laiku pēc vakcinācijas tomēr iestājas saslimšana vai cita veida blaknes, kas īstenībā nav saistītas ar vakcīnu. Risks motivēt nevakcinēties ir diezgan liels. ”Cilvēki ir apmaldījušies. Bailes reizēm iet pāri skaidrai argumentācijai. Ne vienmēr zināšanas, kā arī izpratne par virusoloģiju un epidemioloģiju ir pietiekamas. Diemžēl netiek domāts par kaitējumu, kas tiek radīts sabiedrībai šādā gadījumā.” Daugavpils Reģionālajā slimnīcā iekšēji cenšas cīnīties ar tāda veida gadījumiem, tomēr bieži vien bailes ņem virsroku.

Kas mūs sagaida?

Vīrusa infekcijai jāiziet pilns cikls. Nododot infekciju no cilvēka cilvēkam, no pacienta pacientam, vīruss mutē. Jāpaiet dažiem gadiem, bet tikmēr lielāki vai mazāki saslimstības viļņi turpināsies. Cik sarežģīti, skarbi, grūti, cik negatīvas būs sekas, lielā mērā ir atkarīgs no sabiedrības, no katra cilvēka uzvedības. Katram ir jābūt izpratnei un pašapziņai attiecībā uz notiekošo. Nedēļu pēc pirmās cietslēdzes jeb lokdauna situācija uzlabojās un veicināja slimnīcu atslodzi. Cietslēdze turpinājās samērā īsā periodā, kas nozīmē, ka arī pozitīvās tendences būs īslaicīgas. Situācija būtu daudz labāka, ja vakcinācijas aptvere būtu lielāka, tādēļ jāsasparojas un jāizdara izvēle par labu vakcinācijai. “Vēl viena cietslēdze radīs kārtējās sarežģītības valsts budžetam, jo tās laikā darbojas diezgan apjomīgi ierobežojumi. Tie radīs problēmas uzņēmējiem, kas maksā nodokļus. Viņi ir tie, kas veido mūsu valsts budžetu. Ilgstoši dzīvot cietslēdzes režīmā mēs nevarēsim.”

Dabiskā atlase un kopīga imunitāte

Kaut gan tas skan diezgan neiepriecinoši, mēs faktiski dzīvojam dabiskās atlases režīmā. Tie, kas nevakcinējas, dabiskās atlases kārtā nokļūst slimnīcā un paši cīnās ar vīrusu. Mums nav citas izvēles, kā tikai vakcinēties un iegūt sabiedrisko imunitāti. Cenšoties situāciju risināt ar kārtējām cietslēdzēm, mēs tikai atliekam problēmu uz vēlāku laiku, saka G. Semjonovs.



© DNVOAC | Design by W3layouts