2015. gadā 22. janvārī Rēzeknē Kristaps Višs un Vitālijs Čačis dibināja tradicionālas ebreju mūzikas klezmera mantojuma izpētes biedrību "ARAYN", lai piedalītos finansēšanas konkursos ar mērķi popularizēt šo žanru sabiedrībā. Biedrības mūziķi Rēzeknes klezmeri aktīvi piedalās dažādos kultūras pasākumos Latvijā un organizē koncertus, pieaicinot no ārzemēm dažādus klezmer mūziķus, kuri dot iespēju plašai auditorijai iepazīties ar enerģisko un cilvēkus atraisošo ebreju tradicionālo mūziku.

Katru gadu biedrības mūziķi cenšas piedalīties klezmermūzikas meistarklasēs Veimārā, Vācijā, kur pulcējas pētnieki un mūziķi no visas pasaules, lai dalītos ar savu pieredzi. Tas ļauj mums kā mūziķiem attīstīties ebreju tradicionālās mūzikas kompetencē un piedalīties dažādos ar to saistītajos projektos un realizēt tos.

Kontakti: tālrunis: Виталий Чачис +371 29427375 Martiņš Arbidāns +371 28732511
Adrese: Griškānu pag., Dreizi, 'Raimunda', Rēzeknes novads, LV4641
Mājas lapa: http://arayn.mozello.lv/

Gadsimtu gaitā Rēzeknē cieši savijušās latgaliešu un latviešu kultūru tradīcijas ar citu pilsētā dzīvojošo tautību kultūrām, tostarp poļu, ukraiņu, baltkrievu, krievu, ebreju u.c. Latgalē dzīvojošiem poļiem ir svarīgi nodrošināt poļu kultūras tradīciju ilgtspējīgumu, stiprināt saikni starp paaudzēm un iepazīstināt arī citu tautību pārstāvjus ar poļu kultūras mantojumu, veicinot savstarpējo toleranci un sadarbību.
Biedrības “Latvijas Poļu savienība”  Rēzeknes nodaļai 30  darba gadu laikā ir izveidojušās savas tradīcijas. Biedrība aktīvi piedalās  ikgadējos pasākumos, kuri pulcē simtiem skatītāju un dalībnieku: poļu kultūras dienas Pasienē un Ludzā ( ap 200 dalībnieku),  Ziemassvētku dziesmu festivāls Krāslavā (180 dalībnieku), etno festivāls "GOSTI" ( no biedrības piedalās līdz 50 dalībniekiem).  Biedrības “Latvijas Poļu savienība” Rēzeknes nodaļai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Polijas pilsētas Vroclavas NVO “Alfa” . Veiksmīgas sadarbības rezultātā tika īstenoti vairāki projekti – apmaiņas braucieni gan Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas skolēniem, gan "LPS" Rēzeknes nodaļas biedriem, kā arī nodaļas sieviešu korim “Jutrzenka”.
"LPS" Rēzeknes nodaļa aktīvi realizē organizācijas "Pomoc Polakom na Wschodzie"  projektus, ko līdzfinansē Polijas Republikas Senāts, atbalstot poļu diasporu
un ārzemēs dzīvojošo poļu darbību.

Kontaktinformācija: +371 26141658;
E-pasts: berna_geikina@inbox.lv
Adrese: Lubānas iela 49, Rēzekne

Mērķis: Daugavpils romu kopienas integrācija un līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, romu kopienas kultūras identitātes saglabāšana Latvijas simtgadē.

Mērķa grupa: romu tautības pārstāvji, kuru faktiskā dzīvesvieta ir Daugavpils novads vai pilsēta.

Biedrības „Nevo Drom D” galvenais mērķis ir veicināt romu etnisko integrāciju Latvijas sabiedrībā un Eiropas Savienības sabiedrībā. Par prioritāriem uzdevumiem organizācija sev ir izvirzījusi starpetniskā dialoga veicināšanu starp romu kopienu un sabiedrību; romu konkurētspējas paaugstināšanu un romu nodarbinātības organizēšanu.

Vadoties no savas mērķa, augstāk minētiem uzdevumiem un iepriekšējas pieredzes, biedrība “ Nēvo Drom D” vēlas īstenot šo projektu, kas palīdzēs organizācijai sasniegt tās statūtos definētus uzdevumus, tieši: veicinās dialogu starp romu kopienu un sabiedrību, kā arī paaugstinās romu konkurētspēju un sniegs ieguldījumu viņu nodarbinātības organizēšanā.

Biedrības „Nevo Drom D” galvenais mērķis ir veicināt romu etnisko integrāciju Latvijas sabiedrībā un Eiropas Savienības sabiedrībā. No 2005. gada biedrība strādāja kā Latvijas romu savienības filiāle, bet 2008. gadā ieguva atsevišķas biedrības statusu.

Organizācijas darbības uzdevumi ir: romu integrācija sabiedrībā; romu  identitātes un kultūras saglabāšana un attīstība;  starpetniskā dialoga veicināšana starp romu kopienu un sabiedrību un  romu konkurētspējas paaugstināšana un romu nodarbinātības organizēšana.

Biedrība darbojas Latgales reģionā, organizējot romiem informatīvus pasākumus un seminārus, un sniedzot palīdzību valsts valodas apgūšanā. Biedrība rīko arī kultūras pasākumus, to skaitā tradīciju popularizēšanas svētkus, ar mērķi atjaunot un saglabāt unikālu romu kultūras mantojumu.

Organizācija aktīvi sadarbojas ar Latgales reģiona iestādēm un biedrībām, kuras tāpat kā „NĒVO DROM D” cenšas veicināt romu iekļaušanos ne tikai sabiedrībā, bet arī Latgales reģiona dzīvē. Pateicoties šai sadarbībai, biedrībai pēdējos gados izdevās realizēt  dažādus projektus, kuru galvenās tēmas un mērķi bija saistīti ar romu kopienas interešu atbalstīšanu un dažādu sociālo organizāciju pakalpojumu pieejamību romu tautības pārstāvjiem. Ļoti būtisks biedrības darbības virziens ir romu tautības pārstāvju iesaistīšana sabiedriskajās aktivitātēs, kuras notiek Latgales reģionā, jo viņiem ir diezgan grūti atrast kopīgu valodu ar citu tautību pārstāvjiem un līdz ar to piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs. Vēl viens uzdevums, ko „Nēvo Drom D” ir izcēlusi sev kā par prioritāro, ir romu konkurētspējas paaugstināšana un nodarbinātības pasākumu īstenošana, tādējādi veicinot šis tautības pārstāvju izglītošanu un nepieciešamo iemaņu iegūšanu.

Kā tika minēts augstāk, biedrības darbība ir cieši saistīta ar romu integrēšanu sabiedrība, kas ir ļoti būtiski, it īpaši daudznacionālajam Latgales reģionam, kur uz dažādu etnisko atšķirību pamata starp tautībām bieži vien rodas nesaskaņas un pārpratumi. Līdz ar to, Latgales reģiona romu izglītošana un integrēšana apkārtesošajā sabiedrībā mūsdienās ir īpaši aktuāla.

“Baltkrievu kultūras centrs” ir Daugavpils pilsētas pašvaldības budžeta iestāde.

1999.gada 25.martā Daugavpils pilsētas domes deputāti pieņēma lēmumu par jaunās budžeta iestādes izveidošanu- Baltkrievu kultūras centrs. Aprīlī tika saņemti nepieciešamie dokumenti, bet 1999.gada jūlijā iestāde svinīgi tika atklāta Raiņa ielā 31, Daugavpilī. No 2010. gada Baltkrievu kultūras centrs atrodas Kultūras pilī.

LV-5410, Daugavpils, Smilšu iela 92, kab.305-306,

tālr: +371 654 24695, mob.tālr.: +371 26003150,

e-pasts: cbk@inbox.lv

Krievu kultūras centra folkloras ansamblis „Rusiči” vairākus gadu desmitus piedalās Daugavpils, Latgales un Latvijas svētku pasākumos.

Ansamblis ir pirmais folkloras kolektīvs, kurš sāka popularizēt krievu tautas dziesmas. 30 gadu laikā „Rusiči” vairākkārt kļuva par valsts un starptautisko festivālu laureātiem.

Adrese: Smilšu iela 92, Daugavpils, LV-5410

Misija:
Ukraiņu nacionālās atdzimšanas, valodas, kultūras, gara un morāles, vēsturiskās atmiņas veicināšana, Latvijas Republikas Ukrainas kopienas nacionālās pašapziņas, izglītības, kultūras saglabāšana un attīstīšana, sakaru uzturēšana ar Ukrainu.

Darbība:
Veicināt ukraiņu, kuri dažādu iemeslu dēļ un dažādu gadu laikā atstājuši Tēvzemi, kā arī Latvijā dzīvojošo ukraiņu un viņu bērnu, un radinieku organizatorisku un ekonomisku apvienošanu, viņu draudzības ar Latviešu tautu un savstarpējas ieinteresētības nostiprināšanu. Rūpēties par ukraiņu skolu attīstību, veicināt Ukrainas kultūras pieminekļu meklēšanu, restaurāciju un apsargāšanu Latvijas Republikā;Uzkrāt darbībai nepieciešamos līdzekļus.

Adrese: Alejas iela 7, Daugavpils, LV-5401
Kontaktinformācija: Nadežda Stahovska, t.: 65421210, m.: 29555303, nadezda13@one.lv

Biedrības mērķi, uzdevumi:

• Apvienot krievu valodā runājošos, radošos, novada iedzīvotājus, tajā skaitā, invalīdus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām; integrēt novada mazākumtautību cilvēkus – saglabājot savu mentalitāti, kultūras identitāti, kultūrvēsturisko mantojumu, garīgās un morālās vērtības – sabiedrībā, valstī un Eiropā.
• Ar savu darbību, veicināt saglabāt krievu, latgaliešu, poļu, ukraiņu un citu mazākumtautību garīgās tradīcijas un vēsturisko atmiņu.
• Vispusīgas, reālas, efektīgas, morālas, garīgas materiālas savstarpējās palīdzības izveide.
• Veicināt novadpētniecības darbību un novada kultūrvēstures izpēti.
• Izveidot un uzturēt labas attiecības ar citām etniskajām minoritāšu grupām, pamatojoties uz savstarpējo cieņu, uzticību un sadarbību. Kā arī radošu, draudzīgu sakaru uzturēšana ar citām biedrībām, organizācijām.

Biedrības darbības galvenie virzieni:

• Krievu valodas, kultūras, tradīciju, garīgo saglabāšana; latgaliešu valodas, kultūrvēstures, tradīciju, garīgo vērtību apguve, pētīšana un popularizēšana.
• Kultūras, izglītības, labdarības, interešu kopu organizēšana.
• Zinātniski pētnieciski vēsturiskā un literārā darbība, novadpētniecībā.
• Izglītojošā darbība veltīta radošo, cilvēcisko resursu kultūrizglītības attīstībai, biedrības locekļu kvalifikācijas paaugstināšanai, sadarbība ar izglītojošām iestādēm ar mērķi – efektīvi sasniegt rezultātu.

Kārsavas novada krievu kultūras biedrība „Utroja” dibināta 2014. gada 22. janvārī. Biedrība apvieno krievu valodā runājošos, radošos, novada iedzīvotājus, tajā skaitā, invalīdus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Integrē novada mazākumtautību cilvēkus – saglabājot savu mentalitāti, kultūras identitāti, kultūrvēsturisko mantojumu, garīgās un morālās vērtības – sabiedrībā, valstī un Eiropā.

Kontakti: tālrunis: 29330637
Adrese: Vienības iela 49C, Kārsava, Kārsavas nov., LV 5717
E-pasts: inaraktn@inbox.lv
www.facebook.com/Utroja

Poļu kultūras centrs tika izveidots 1997.gadā Daugavpilī pēc pilsētā dzīvojošo poļu iniciatīvas ar Daugavpils pārvaldes atbalstu. Šis centrs radās kā iestāde, kura Latvijā popularizē poļu kultūru, tās vēsturi, kā arī poļu nacionālo mantojumu.
Adrese: Varšavas iela 30, Daugavpils pilsēta
Kontaktinformācija: Svetlana Manohina, t.: 65439718, m.:26701401,e-pasts: polukultura@inbox.lv

Bērnu folkloras ansamblis „Zdravinka” dibināts 2007. gada septembrī. Kolektīvā darbojas divas grupas: jaunākā un vecākā. Pašam mazākajam dalībniekam ir 4 gadi, bet vecākajam – 18 gadi. Ansambļa repertuārā ir krievu folkloras dziesmas un krievu tautasdziesmu apdares.

Ansamblis „Zdravinka” bieži uzstājas Rēzeknes, Ludzas un Kārsavas pansionātos. Divreiz gadā apmeklē Maltas internātskolu ar Lieldienu un Ziemassvētku koncertiem. Kolektīvs piedalījies festivālos Lietuvā (Visaginasā), Polijā (Suvalki), Pleskavā – Starptautiskajā jauno izpildītāju festivālā „У Лукоморья” (solisti – Marianna Grebenjuka un Viktorija Graholska).

2013. gadā „Zdravinka” ieguva Latvijas dziesmu un deju svētku 1.pakāpes diplomu, uzstājās Vērmanes dārzā Rīgā, kā arī soliste Marianna Grebenjuka (Latvijas dziesmu un deju svētku 1. pakāpes diploms) dziedāja Berga Bazāra laukumā.

Katru gadu ansamblis piedalās konkursā „Tatjanas diena”, kurā ir saņēmis 1., 2. un 3. pakāpes diplomus, starptautiskajā festivālā „Gosti” 2014. gadā, kā arī iepriekšējos festivālos, kuri notika Rēzeknē, Starptautiskajā festivālā „Multikulturālā Pērnava” Igaunijā (2015), Starptautiskajā konkursā „BalticTalats” (Rīga – Stokholma, 2015) iegūta 1.pakāpe. Ne vienu vien reizi piedalījās dažādos koncertos Latgales vēstniecībā GORS, Nacionālo biedrību kultūras namā, Rēzeknes Kultūras un atpūtas parkā (Meteņi, tikšanās ar Salatēti no Velikij Ustjug, Bērnu aizsardzības diena).

Vadītāja: Jeļena Burova
Kontakti: tālr. 29197445, Ivushki.yelena@inbox.lv

Rēzeknē  darbojas latgaliešu, krievu, baltkrievu, poļu, ukraiņu un ebreju biedrības, aktīvi saglabājot pilsētas multietnisko kultūras mantojumu.
Nodarbības, mēģinājumi un pasākumi mazākumtautībām notiek Rēzeknes pilsētas nacionālo biedrību kultūras namā, kura mērķis ir apzināt, saglabāt un attīstīt Rēzeknē dzīvojošo mazākumtautību kultūru, veicināt dažādu iedzīvotāju grupu kultūras dialogu un savstarpējo toleranci.

Īstenotais darbības virziens mērķa sasniegšanai ir izveidot Rēzeknē augsta mākslinieciskā līmeņa mazākumtautību kultūras saglabāšanas un attīstības centru, realizēt kultūras programmas, vietējos un starptautiskās darbības projektus kultūras un etniskās integrācijas jomās. Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nams atbalsta bērnu iesaistīšanu radošai amatierkolektīvu darbībai, mazākumtautību kultūras tradīciju iepazīšanai un saglabāšanai.

Adrese: Atbrīvošanas aleja 97, Rēzekne, LV4601, Latvija 
E-pasts: rezeknenbkn@gmail.com 
Tālruņi: +371 64622182; +371 26492902;
Informācija: https://nacionalobiedribukn.blogspot.com/ 
https://www.facebook.com/rezeknesnbkn/

Kolektīvs izveidots 2010.gadā 17.janvārī. Krievu dziesmu ansamblis „Ivuški” ir vienīgais kolektīvs Žīguros, kurš rūpējas par krievu kultūras tradīciju saglabāšanu, nodošanu jaunākajām paaudzēm un sadarbības veidošanā ar Žīguru kultūras nama latviešu dziedošajiem un dejojošajiem kolektīviem.

Par šiem gadiem ansamblis organizējis un novadījis 13 krievu tradīciju tematiskus pasākumus un Masļenicu, tai skaitā piedalījies trīs projektos: ”Zolovkini posidelki”,

„Vakarēšana sveču gaismā” un ”Mēs pie tējas tases neskumstam”, kurus atbalstīja Dienvidlatgales NVO un Latvijas Kultūras ministrija. Šoruden pateicoties Dienvidlatgales NVO un Latvijas Kultūras ministrijas atbalstītajam projektam tiek organizēts Latgales reģiona mazākumtautību kolektīvu „IVUŠKI” salidojums – koncerts.  

Ansamblis aktīvi piedalās Žīguru pagasta organizētajos pasākumos: koncertos, Jaungada šovos, Meža un ielu svētkos. Aktīvi koncertē Viļakas novada pasākumos, kaimiņu pagastos: Vecumu, Kupravas, Upītes, kā arī sociālajos namos.

Saglabājot krievu tautas kultūru un tradīcijas, piedalījies slāvu kultūras festivālā Preiļos, J.Kuļņevam veltītājā pasakumā Ludzā, projektā par krievu seno kāzu trādicijām Pededzē Alūksnes novadā, turpat vairākās Masļenicās, Ivana Kupala svinēšanā, uzstājies Balvu novada krievu biedrības rīkotajos pasākumos. Žīguru krievu dziesmu ansamblis „Ivuški” kopā ar citiem mazākumtautību kolektīviem  pina slāvu vainagu Vangažos, dziedāja  Strenču novada Sedā un dzēra tēju Jelgavas novada Nākotnē. 2013.gadā XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku  dalībnieks  kopā ar citiem mazākumtautību kolektīviem pieskandināja Berga bazaru Rīgā.

Kolektīvs piedalījies Latgales senioru festīvalos: Viļakā, Karsavā, Aglonā, Daugavpilī, Dagdā. Līvanos. Uzstājies Krievijas Federācijā pilsētas svētkos Pitalovā, (krievu ziemas pavadīšanā) un Pitalovas rajonā Belorusskaja ciemā, kā arī festivālā „Reka Velikaja” Opočkā.

Biedrības „Omītes” galvenie mērķi ir veidot saikni starp vecāko un jaunāko paaudzi, apzināt un palīdzēt organizēt mazbērnu brīvā laika pavadīšanu, sniegt zināšanas un dzīves pieredzi dažādās dzīves jomās, pārstāvēt mazākumtautību intereses. Žīguru vecmāmiņu klubs „Omītes” dibināts 2010.gada 27.janvārī un reģistrēts biedrību un nodibinājumu reģistrā Rēzeknē 2010. gada 26. aprīlī, reģ. Nr. 40008158377. Juridiskā adrese- Viļakas ielā 25A, Žīguri, Žīguru pagasts, Viļakas novads LV-4584

Žīguru vecmāmiņu kluba” Omītes”  dalībnieces ir aktīvas kultūras nama pašdarbības atbalstītājas: dzied ne tikai folkloras kopā „ Mežābele”  un krievu dziesmu ansamblī „Ivuški”, bet arī spēlē  amatierteātrī „Virši”, dejo Eiropas dāmu deju kolektīvā „Aianse” , iesaista pašdarbībā savus bērnus un mazbērnus. Visveiksmīgāk  biedrības aktivitātēs šobrīd darbojas tieši  krievu dziesmu ansamblis „Ivuški” un folkloras kopa „Mežābele”, kuri ir koncertējuši ne tikai savās mājās, kaimiņu novados, bet arī piedalījušies Dziesmu un deju svētku norisēs un folkloras festivālā  „Baltica- 2012” Rīgā un „Baltica-2015” Rīgā un Rēzeknē.”Baltica-2017” Rīgā un Viļakā. 2013.gadā XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku  dalībnieks  kopā ar citiem mazākumtautību kolektīviem pieskandināja Berga bazaru Rīgā.  Piedalījušies ikgadējos Latgales senioru svētkos.

Žīguru vecmāmiņu klubs „Omītes”  veiksmīgi ir realizējušas VAS „Hipotēku un zemes bankas” atbalstīto projektu „Bērnu peldvietas sakopšana un labiekārtošana pie ciemata dīķa”, kā arī  realizēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalstīto Leader projektu „Ziemeļlatgales kultūras tradīciju saglabāšana”, kura rezultātā iegādājās tautas tērpus  folkloras kopai „Mežābele”.

Žīguru vecmāmiņu klubs „Omītes” ir realizējis vairākus Dienvidlatgales NVO un Kultūras ministrijas atbalstītos  projektus

Projekts „Zolovkini posidelki”, kurš deva iespēju iepazīties un salīdzināt  ar slāvu un latviešu pavasara cikla tradīcijām un parašām. Nākamais projekts „Vakarēšana sveču gaismā” iepazīstināja ar senajām slāvu tradīcijām klusajos rudens un ziemas vakaros. Toties projekts „Mēs pie tējas tases neskumstam” apmeklētājus aizveda uz senajām slāvu tējas dzeršanas tradīcijām. Uz doto brīdi tiek realizēts Dienvidlatgales NVO un Kultūras ministrijas atbalstītais  projekts „ „Ivušku” salidojums Žīguros”, kurš ir paredzēts un tendēts uz dzimtenes mīlestības un patriotisma jūtu veidošanu. Ar šī projekta palīdzību biedrības „Omītes”  dalībnieces sekmēs slāvu tautas tradīciju saglabāšanu un pārmantojamību. Kopējie pasākumi ar mazākumtautību pārstāvjiem radīs lielāku savstarpēju sapratni, veidos draudzīgas attiecības un kopības sajūtu un piederību savai valstij.